MĒS SAVAM NOVADAM

Projekta mērķis:

●      Veicināt Siguldas novada jauniešus iekļauties sabiedrībā un motivēt viņus aktīvai pilsoniskai rīcībai.

●      Radīt vidi, kurā ir iespējas kļūt aktīvam, radošam un atvērtam, lai jaunieši pēc projekta beigām varētu paši iniciēt un īstenot aktivitātes savā novadā, saviem jauniešiem.

●      Attīstīt komunikācijas prasmes dažādās situācijās, atvērtību un iniciatīvas spēju;

●      Attīstīt sadarbošanās spējas, spēju veidot dialogu, rast kompromisu, nodot informāciju.

Mērķa grupa

●      Projekta aktivitātēs piedalīsies vismaz 15 Siguldas novadā dzīvojoši jaunieši, vecumā no 13 līdz 18 gadiem.

Galvenās aktivitātes

●      Jaunieši, izmantojot neformālās mācīšanās aktivitātes un dažādas saliedēšanās tehnikas, iepazīsies savstarpēji un ar projektu, sadarbojoties un aktīvi darbojoties, iepazīsies ar projekta plānotajām aktivitātēm. Nodarbības vadītāju pavadībā jaunieši iepazīsies ar projekta pasākumu tēmām, to daudzpusību. Iepazīšanās aktivitātes tiks vērstas gan uz visas grupas sadarību un komunikāciju, gan sadarbību mazākās grupās. Aktivitātes paredzēts īstenot ārā, brīvā, dabā.

●      Mutiski aptaujāsim jauniešus,  lai saprastu, kādi viņiem līdz šim ir bijuši šķēršļi, kas viņiem traucējuši novadā būt pilsoniski aktīviem, iekļauties sabiedrībā un īstenot savas iniciatīvas novadā. Pēc aptaujas veikšanas, piedāvāsim pašiem izvēlēties 4 apmācību tēmas, kas palīdzētu jauniešiem atraisīties un viņus iedrošinātu iniciēt savas idejas, uzrunāt novadniekus un īstenot savas aktivitātes sabiedrības labā. Aktivitāšu tēma: labbūtība un komunikācija. Jauniešiem tiks dota iespēja izvēlēties, kādus komunikācijas virzienus viņi vēlēsies apgūt (piem., aktiermākla, sarunu vešana, dialoga veidošana, improvizācija utml.) Piedāvāsim iespēju izaicināt sevi un organizēt komunikācijas aktivitātes caur sportu.

●      Jaunieši projekta laikā paši inicēs un īstenos 5 aktiviātes, kas veicinās viņu savstarpējo sadarbību, komunikācijas kultūru, radošumu, proaktivitāti. Atbalstot jauniešus aktivitāšu veidošanā, ievērosim sekojošus principus:

o   Atvērtība. Kopā radīsim vidi un telpu, kur jaunieši drīkst būt viņi paši.

o   Līdzdalība. Visu aktivitāšu veidošana, lēmumu pieņemšana būs jauniešu atbildība. Līdzdalība stiprina pašpātrliecinātību, viedokļu izteikšanu, interešu aisztāvēšanu, dialogu veidošanu un pašorganizāciju.

o   Daudzveidība un iekļaušana. Projektā piedalīsies jaunieši ar ar dažādām vajadzībām, vērtībām, atšķirīgu sociālo,  finansiālo stāvokli, etnisko izcelsmi, reliģiju un visi būs aicināti ievērot cieņu vienam pret otru.

●      Jauniešiem visa projekta garumā tiks nodrošināts mentora atbalsts, lai palīdzētu, motivētu jauniešus īstenot savus projektus, kuru mērķis ir radīt aktivitātes, rosināt iniciatīvas, piedalīties pasākumos, kas nesīs labumu novadam (piem., dalība vasaras pasākumos, savu pasākumu iniciēšana, atbalsts skolai, bērnudārzam, kutlūras centrm utml.).

●      Projektu plānots noslēgt ar pasākumu, kura organizēšanā būs iesaistīti arī paši jaunieši. Jaunieši neformālā gaisotnē stāstīs par saviem īstenotajiem projektiem novadā, atskatīsies uz dalību projekta laikā, uz kopīgi paveikto, iegūto un sasniegtajiem rezultātiem.

Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2025. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Projekta īstenotājs: Biedrība "Meža feja".

Mālpils muižas parks

Katrai muižai ir savs stāsts. Mālpils muižas stāsts nav tas rožainākais, tomēr ar laimīgām beigām, un kā gan citādi, ja tās vārds ne reizi vien izskanējis starp skaistākajām, gardēžu iecienītākajām un novērtētākajām vietām visā Latvijā. Arī paši mālpilieši lepojas ar šo vietu, atjaunoto parku un sakopto apkārtni, kas vilina atpūtniekus aizmirsties no ikdienas.

Īpaša loma Mālpils novada vēsturē ir baronam Gustavam Vilhelmam fon Taubem, jo ar viņa valdīšanas laiku 1760. gadā sākās Mālpils kungu mājas celtniecība, kā arī pārējā muižas apbūve. Viņš ir ne tikai pirmais šīs muižas īpašnieks, bet ar viņa vārdu saistās arī visvairāk teiku, leģendu, nostāstu un mistisku atgadījumu, par ko noteikti pastāstīsim turpmākajās rindkopās.

Laika gaitā muižas saimnieki mainījušies, bet svarīgs pieturpunkts muižas stāstā ir 1905. gads, kad revolūcijas grautiņos muiža tika nodedzināta. Pēc diviem gadiem, pilnīgi izdegušajā muižā atgriezās mantinieks Aleksandrs fon Grote un uzsāka muižas atjaunošanas darbus, pieaicinot slaveno baltvācu arhitektu Vilhemu Bokslafu. 1911. gadā pēc arhitekta projekta tika pabeigta Mālpils muižas Kungu mājas rekonstrukcija.

Vēlāk muiža piedzīvojusi dažādus dzīves līkločus – šeit bijusi skola, vēl pēc kāda laika muiža nodota Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, 1949. gadā muižā tika pat atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, pēc tam šeit atradās Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. Vērtīgais īpašums 1992. gadā tika atdots mantiniekam Andrim Kerselim, bet kopš 2003. gada muižas īpašnieks ir Aldis Plaudis, kas uzsāka atjaunošanas darbus un atjaunoja muižu tieši tādu, kādu to redzam šobaltdien.

Mālpils muižas pils jau no pašiem pirmajiem uzcelšanas gadiem ir bijusi velnu apsēsta - naktīs tie esot mocījuši pils ļaudis.

Mālpils muiža ir būvēta klasicisma stilā, tās fasādi rotā centrālais frontons ar dekoru un vāzēm, savukārt greznās kolonnas no Allažu šūnakmens saglabājušās no muižas pirmsākumiem. Tā kā Mālpils muižas Kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tad atjaunošanas darbos bijis jāievēro noteiktās normas, taču tas nebūt nav liedzis nedz saglabāt, nedz arī atjaunot muižas vērtības, piemēram, oriģinālās podiņu krāsnis. Gaiteni šķērso dūmvads, uz kura ir gadskaitlis 1943, kas norāda uz to, kad šeit tika veikti muižas apkures sistēmas pārbūves darbi.

Muiža izceļas ar smalkām lietām, piemēram, Cigāru zālē apskatāmas Jura Dimitera apgleznotās muižas restaurācijas laikā atrastās durtiņas. Ziemas terase, kas padomju okupācijas gados bija aizmūrēta un pārveidota par slēgtu telpu, un kalpoja kā kabinets Mālpils sovhoztehnikuma direktoram, šobrīd ir atjaunota tās sākotnējā veidolā. Nevar nepieminēt muižas pērli – zvaigžņu parketu Lielajā Zvaigžņu zālē, kas atjaunots identiski vēsturiskajam oriģinālam. Arī pavēršot skatu augšup, muiža rādās grezna, jo tur rotājas 1911. gada oriģinālie restaurētie autentiskie ozolkoka paneļu griesti (skatīt attēlu augstāk).

Saglabāt, atjaunot un novērtēt senās vērtības un liecības par vēsturi muižas saimnieki aicina ikvienu no mums, jo kurš gan cits parūpēsies par to, lai nākamās paaudzes uzzinātu, kā esam dzīvojuši.  Aiz Mālpils muižas fon Taubes laikā tika uzsākti darbi, izveidojot romantisko muižas parku barokālā stilā ar pastaigu celiņiem, mīlestības tiltiņu un gleznainajiem dīķiem. Pils parkā atradās daudzi dendroloģiski vērtīgu sugu stādījumi, un, lai arī ne viss šis greznums, tomēr liela tā daļa saglabāta vai atjaunota pēc vēsturiskajām liecībām mūsdienās.

Parkā aug vietējās koku un krūmu sugas - 150 gadus veci koki (ozoli, liepas, oši u.c.), kuru vidū ir arī atsevišķi eksotiski koki, piemēram, sudraba kļava, Kolorado egle, pelēkais riekstkoks, Holandes liepa u.c. augi. Mālpils muižas kompleksā ietilpstošajā Dārza mājā – oranžērijā agrāk tika audzētas vīnogas, lauru koki, rozes un palmas, tātad ar ievērojamiem augiem šī vieta vienmēr bijusi cieši saistīta.

Muižas parks ir atvērts ikvienam interesentam, nereti arī vietējie iedzīvotāji dodas pastaigā pa to, jo parks ir skaists katrā gadalaikā.

Mālpils

Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs. Izvietojusies Viduslatvijas nolaidenumā 58 km no Rīgas. Cauri ciemam tek divas upes: Mergupe un Suda. 

Mālpils senā vēsture sniedzas dzelzs laimetā (5.—9.gs.), kad tās teritoriju apdzīvoja lībieši, apmetoties Sudas upes krastā esošajā pilskalnā, ko šodien mālpilieši dēvē par Vīnkalnu. Iespējams, ka lībieši devuši pirmo Mālpils nosaukumu Lemburga (no lībiešu: lembit un urga — 'virsaiša upīte'). Laikā starp 1207. un 1209. gadu Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno pirmo zemes lēni piešķīra Mālpils novada labietim Maneģintim un viņa brāļiem.

Pēc 1386. gada Mergupes krastā Vācu ordenis uzbūvēja Lemburgas pili (Lemburg), kas kalpoja kā viens no Siguldas fogtejas atbalsta punktiem. Ordeņa pils sagrauta 1626. gadā poļu-zviedru karā. Mālpils ziemeļu daļā atradās Vibrokas muiža (Sudden).

Senais Mālpils nosaukums "Lemburga" visticamāk cēlies no lībiešu valodas. kur lembit nozīmē ‘virsaitis’, bet urga — ‘upe’. Mālpils latviskais nosaukums, savukārt, ir kalks no vāciskā nosaukuma tiešā tulkojuma, kur Lehm nozīmē ‘māls’, bet Burg — ‘pils’.

Skulmju dzimtas mājas

Mālpils kultūras nams